Samvat 1877nā Fāgaṇ sudi 7 Sātamne divas gām Shrī Panchāḷā madhye Jhīṇābhāīnā darabārmā oṭā upar ḍholiyo ḍhāḷyo hato te upar Shrījī Mahārāj virājmān hatā ane dhoḷo fenṭo mastak upar bāndhyo hato tathā dhoḷo khes paheryo hato tathā dhoḷī pachheḍī oḍhī hatī ane Paramhansanī sabhā tathā desh-deshnā haribhaktanī sabhā bharāīne Shrījī Mahārājnā mukhārvindnī āgaḷ beṭhī hatī.

Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Mokṣhadharmanu pustak mangāvo to Sānkhyanā Adhyāynī tathā Yognā Adhyāynī kathā karāvīe.” E vachanne sāmbhaḷīne¹ pustak mangāvyu. Pachhī Nityānand Swāmīe kathā karavāno ārambh karyo. Pachhī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Yogvāḷā chhe te panchavīshmā jīv-īshvarne kahe chhe² ane chhavvīsmā Paramātmāne kahe chhe. Ane Sānkhyavāḷā chhe te chovīs tattvane avāntar jīv-īshvarne kahīne panchavīshmā Paramātmāne kahe chhe. Temā je Yogvāḷā chhe teno em mat chhe je, sūze evo ātmā-anātmāno vichār karo, sādhan karo, paṇ pratyakṣh Bhagwānnā āshraya vinā mokṣha na thāy. Ane Sānkhyavāḷāno em mat chhe je, sarve dev-manuṣhyādiknī je gatio³ tene jāṇīne ane viṣhayne viṣhe vairāgyane pāmīne traṇ deh thakī par evo je ātmā tene jāṇe tyāre mukta thāy. Ane e be prakārnā je mat chhe tene pot-potānā matmā je dūṣhaṇ chhe tenā nivāraṇne arthe yuktinu grahaṇ karavu. Temā Yog matmā e dūṣhaṇ chhe je, jīvne panchavīshmo kahyo tathā īshvarne panchavīshmā kahyā; ane jīvno chovīs tattvano deh kahyo ne īshvarno paṇ chovīs tattvano deh kahyo. Māṭe e beyne viṣhe tulyabhāv āvī jāy je, sthūḷ ne virāṭ te tulya chhe, tathā sūkṣhma ne sūtrātmā te tulya chhe, ane kāraṇ ne avyākṛut te tulya chhe; tathā jāgrat ne sthiti avasthā te tulya chhe, tathā swapna ne utpatti avasthā te tulya chhe, tathā suṣhupti ne pralay avasthā te tulya chhe; ane vishva, taijas ane prāgna ne Viṣhṇu, Brahmā ane Shiv te tulya chhe. Em samajīne chhavvīsamāne bhaje chhe. Evī rīte jīv-īshvarne viṣhe je tulyabhāvrūp doṣh chhe tene ṭāḷavāne arthe koīk moṭā pāsethī yukti shīkhavī je, ‘Īshvarnā dehmā je panchabhūt rahyā chhe tenī mahābhūt evī sangnā chhe ne te bhūt sarva jīvnā dehone dhārī rahyā chhe; ane jīvnā dehmā je panchabhūt chhe te alp chhe ne bījāne dhāravāne samarth nathī. Ane jīv chhe te alpagna chhe ne īshvar chhe te sarvagna chhe.’ Evī rīte yukti shīkhīne jīv-īshvarne viṣhe sampaṇu na samajavu. Ane jo evī yukti na shīkhyo hoy ne koī prativādī prashna pūchhe to teno uttar karavo kaṭhaṇ paḍe ne samajaṇ chūnthāī jāy. Ane koīk prashna kare te to jīv-īshvarne viṣhe sampaṇu⁴ rahevā de nahī; māṭe jīv-īshvarne viṣhe sampaṇu na āve evī rītnī yukti shīkhavī ane evī rītnā je vachan tene sāmbhaḷavā. Ane Sānkhyavāḷāne e dūṣhaṇ chhe je, chovīs tattva kahyā chhe ne panchavīshmā Paramātmā kahyā chhe; ne te chovīs tattvane mithyā kahyā chhe ne Paramātmāne satya kahyā chhe, tyāre te Paramātmāne pāme chhe koṇ? Kem je, pāmnārā jīvne tattvathī bhinna kahyo nathī. Māṭe e je dūṣhaṇ chhe tene ṭāḷavāne arthe moṭā thakī em yukti shīkhavī je, ‘E chovīs tattva kahyā te jīv vinā hoy nahī; māṭe e tattva bheḷā ja jīv-īshvarne kahyā chhe. Te jīv-īshvar e tattva thakī pṛuthak chhe ne Paramātmāne pāme chhe.’ Evī rītnī yukti shīkhavī. Ane ā yukti na shīkhī hoy ne koī pratipakṣhī prashna pūchhe to sanshay thāy je, ‘Tattva to mithyā chhe, tyāre te Paramātmāne pāmyāne arthe brahmacharyādik dharma kahyā chhe tathā shravaṇ, manan, nididhyāsādik sādhan kahyā chhe te shāne arthe kahyā chhe?’ Māṭe tattvanā tadātmakpaṇāne⁵ pāmyā je jīv-īshvar tene tattvarūpe karīne kahyā chhe paṇ e tattva thakī ati vilakṣhaṇ⁶ chhe, te Paramātmāne pāme chhe, ityādik je yuktio tene moṭā sant thakī Sānkhyavāḷāne shīkhavī. Ane Yogvāḷā je chhe te, ‘Pratyakṣha-mūrti evā je Matsya, Kachchha, Varāh, Nṛusinha, Vāman, Rām, Kṛuṣhṇādik Bhagwānnā avatār tene dhyāne karīne mokṣha thāy,’ evī yuktinu grahaṇ kare chhe. Ane je Sānkhyavāḷā chhe te je te, ‘Yato vācho nivartante aprāpya manasā saha,’⁷ ityādik Shruti-shāstre karīne kahyu je Bhagwānnu swarūp tene anubhave karīne yathārth jāṇe tyāre mokṣha thāy, evī yuktinu grahaṇ kare chhe. Ane e bey mat chhe te⁸ sārā chhe ane moṭāe⁹ mānyā chhe ane e beynu yathārth jo ācharaṇ je kare to te param gatine pāme chhe. Ane e be mat chhe temā sādhan sarakhā kahyā chhe paṇ upāsanānī je rīt te sarakhī nathī, ghaṇī pṛuthak chhe.”

Evī rīte vārtā karīne Shrījī Mahārāj Paramhansa pratye bolyā je, “Have to kīrtan gāvo.” Pachhī Muktānand Swāmī ādik je Paramhansa te vājintra laīne kīrtan gāvā lāgyā. Te pachhī vaḷī Shrījī Mahārāj bolyā je, “Have kīrtan rākho. Ane e Sānkhya ne Yog e beyno siddhānt tame kīrtan gāyā tyā sudhī ame vichāryo chhe, te kahīe te sāmbhaḷo. Je Yogvāḷo chhe tene ātyantik pralayne viṣhe je Akṣhardhāmmā tejomay evī divyarūp Bhagwānnī mūrti rahī chhe te dhyān karavā yogya chhe ane tethī orā¹⁰ Prakṛuti-Puruṣhrūp Bhagwān dhyān karavā yogya chhe¹¹ ane tethī orā Prakṛuti-Puruṣhnā kārya je chovīs tattva te rūp Bhagwān dhyān karavā yogya chhe ane tethī orā Hiraṇyagarbh ne tethī orā chovīs tattvathī ūpajyo je Virāṭ te dhyān karavā yogya chhe ane tethī orān Brahmā, Viṣhṇu, Shiv tathā pṛuthvīne viṣhe je Matsya, Kūrma, Nṛusinha, Varāhādik Bhagwānnā avatār tathā Shālgrāmādik pratimāo e sarve dhyān karavā yogya chhe; evu Yogvāḷānu tātparya jaṇāṇu. Pachhī Sānkhyano vichār ūpajyo tyāre teṇe e ākārmātranu nirākaraṇ karī nākhyu ane em jaṇāṇu je, ‘E sarvanā vichārno kartal je jīv chhe te jevo shuddha koī nathī, māṭe jīvnu dhyān karavu e ṭhīk chhe.’ Evo je sānkhyano vichār tene ṭāḷavāne arthe vaḷī Yogno vichār thayo je, e parātpar evā je Puruṣhottam Bhagwān tenu e Prakṛuti-Puruṣhādik sarvane viṣhe anvayapaṇu chhe; māṭe e sarve Bhagwān ja chhe ne divyarūp chhe ne satya chhe ne dhyey chhe. Ane e vātne draḍh karavāne arthe Shruti chhe je, ‘Sarvam khalvidam brahma,’¹² ‘Neh nānāsti kinchan’¹³ tathā ‘Idam hi vishvam Bhagwānivetaro yato jagat-sthāna-nirodha-sambhavāh’¹⁴ evī rītno Yogmārg chhe tene viṣhe pravartyo je mumukṣhu tene koī vighna nathī; shā māṭe je, e mārg sthūḷ chhe ne ene viṣhe pratyakṣha-mūrti Bhagwānnu ālamban chhe. Te sāru jevo-tevo hoy te paṇ e mārge karīne nirvighna thako mokṣhane pāme chhe. Paṇ e mārgmā ek doṣh chhe je, e sarvathī par je Puruṣhottam Bhagwān tene ane Prakṛuti=Puruṣhādikne ansh-anshībhāv āvī jāy chhe je, ‘Bhagwānnā ansh Prakṛuti-Puruṣh chhe ane tenā ansh Hiraṇyagarbh, Virāṭādik chhe.’ Evī rīte samajāy to moṭo doṣh āve. Kā je, Bhagwān achyut chhe, niransh chhe, nirvikār chhe, akṣhar chhe, akhanḍ chhe, tene viṣhe chyutbhāv āve chhe ne ansh-anshībhāv āve chhe. Māṭe evo doṣh āvavā devo nahī.

“Ane em samajavu je, ‘E Bhagwān jevā to Bhagwān ja chhe. Ne bījā je Prakṛuti-Puruṣhādik chhe te to enā bhakta chhe ane enu dhyān kare chhe, māṭe e Bhagwānrūp chhe. Jem koī moṭā sant hoy ne te Bhagwānnu dhyān karatā hoy ne tene Bhagwānrūp jāṇe chhe, tem e Prakṛuti-Puruṣhādik paṇ Bhagwānrūp chhe. Ane e sarvathī par je Puruṣhottam Shrī Kṛuṣhṇa te ja Vāsudev, Sankarṣhaṇ, Pradyumna, Aniruddharūpe thāy chhe tathā Rām-Kṛuṣhṇādik avatārnu grahaṇ kare chhe, te dhyān karavā yogya chhe,’ em samaje to e Yogmārg atishay nirvighna chhe ne shreṣhṭh chhe. Ane Sānkhyavāḷā chhe temā e doṣh chhe je, e Sānkhyavāḷā hoy te em kahe chhe je, ‘Antahkaraṇe karīne tathā indriye karīne je je grahaṇ karyāmā āve chhe te sarva mithyā chhe ane anubhave karīne je grahaṇ karyāmā āve chhe te satya chhe.’ Evī rīte ākārmātrane mithyā kare chhe te bheḷe jīvnā kalyāṇne arthe prakaṭ thayā je Bhagwān tenā rūpne paṇ mithyā kare chhe tathā Aniruddha, Pradyumna, Sankarṣhaṇ emanā rūpne paṇ mithyā kare chhe ane nirguṇ evā je Vāsudev tenu ja grahaṇ kare chhe; evo e moṭo doṣh chhe. Māṭe e Sānkhyavāḷā em samaje to ṭhīk je, ‘Sānkhya-vichārnu grahaṇ karīne Prakṛuti-Puruṣhthī je je ūpajyu tene mithyā karīne potānā ātmāne sarvathī pṛuthak shuddha brahmarūp mānīne te pachhī jīvnā kalyāṇne arthe prakaṭ thayā je Bhagwān tenā rūpne satya jāṇīne tenu dhyān karavu.’ Evī rīte e be prakārnā je vichār chhe te koīk amārā jevā moṭā pāsethī shīkhe tyāre āvaḍe, nahī to shāstrane bhaṇe-sāmbhaḷe paṇ āvaḍe nahī. Ane chhe to em je, pratham sānkhya-vichāre karīne je brahmarūp thayo hoy tene arthe Yogno updesh chhe; te kahyu chhe je,

“tathā

“Evī rīte Sānkhyavāḷāne Yognī apekṣhā chhe. Kā je, e Sānkhyavāḷo vichāre karīne potānā ātmāthī vyatirikta je je kāī panch indriyo ne chār antahkaraṇe karīne bhogavavāmā āve evā viṣhaybhog chhe tene atishay tuchchha jāṇe chhe, māṭe e koī padārthne viṣhe āshcharya pāme nahī tathā bandhāy nahī. Ane enī pāse koī āvīne em kahe je, ‘Ā padārth to bahu ja rūḍu chhe.’ Tyāre tene em vichāre je, ‘Game tevu sāru hashe paṇ indriyo-antahkaraṇe karīne grahaṇ karyāmā āve evu hashe ne indriyo-antahkaraṇnā grahaṇmā je āve te to asatya chhe, nāshvant chhe,’ evī e Sānkhyavāḷāne draḍh samajaṇ rahe chhe ane potānā ātmāne shuddha jāṇe chhe. Evo je Sānkhyavāḷo tene Yogmārge karīne Bhagwānnī je upāsanā, dhyān, bhakti te karavā; ane em na kare to ene viṣhe ati nyūntā kahevāy chhe. Evī rīte Sānkhya-shāstra tathā Yog-shāstra teno je sanātan siddhānt chhe te ame yathārth vichārīne kahyo chhe. Ane je ādhunik Yogvāḷā ne Sānkhyavāḷā chhe temaṇe to e bey mārgne bagāḍī nākhyā chhe. Je Yogvāḷā chhe te ākārnu sthāpan karavā jāy chhe tyāre bījā jīvnā ākār tathā Brahmā, Viṣhṇu, Shivnā ākār tathā Rām-Kṛuṣhṇādik avatārnā ākār te sarvene tulyapaṇe jāṇe chhe.¹⁸ Ane Sānkhyavāḷā chhe te ākārnu khanḍan kare chhe te bheḷe tīrth, vrat, pratimā, yam-niyam, brahmacharyādik dharma, Brahmā, Viṣhṇu, Shiv tathā Rām-Kṛuṣhṇādik avatār e sarvenu khanḍan kare chhe.¹⁹ Māṭe ādhunik je Sānkhyavāḷā ne Yogvāḷā te bey mārgne mūkīne kumārge chālyā chhe te nārakī thāy chhe.”